Ko zinām par e-rēķinu iesniegšanu Valsts ieņēmumu dienestam?
Neskatoties uz to, ka e-rēķinu obligātā izmantošana darījumos starp uzņēmējiem ir atlikta līdz 2028. gada 1. janvārim, nule pieņemts Ministru kabineta noteikumu projekts “Kārtība, kādā organizē un īsteno strukturētu elektronisko rēķinu apriti un kādā strukturētu elektronisko rēķinu datus iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam”, kas sniedz skaidrību par piegādes kanāliem un iesniegšanas termiņiem.
Kam e-rēķinu izmantošana ir obligāta?
Atgādinām, ka e-rēķins kā obligāts dokuments jāzimanto:
Ar 2025. gada 1. janvāri e-rēķina izmantošana ir obligāta:
- Budžeta iestādēm savā starpā (G2G)
- Uzņēmējiem (arī pašnodarbinātām personām) darījumos ar budžeta iestādēm (G2B, B2G)
Ar 2028. gada 1 janvāri e-rēķina izmantošana ir obligāta:
- visiem pārējiem uzņēmējiem un pašnodarbinātām personām veicot darījumus gan ar budžeta iestādēm, gan arī savā starpā.
Tātad e-rēķinu neizmanto tikai darījumos ar privātpersonām.
Joprojām paliek aktuāls jautājums par to, kas tad ir un, kas nav e-rēķins.? Dokumenta elektroniskais formāts ir definēts (PEPPOL BIS Billing 3.0), taču šobrīd normatīvie akti to definē kā “dokumentu samaksāšanai” – tātad tas neaizvieto ne pavadzīmes funkcijas (nesatur visu informāciju par precēm) kā arī nav uzskatāms par dokumentu, kas attaisnotu pievienotās vērtības nodokļa maksājumu (nav nepieciešamo grozījumu PVN likumā).
Prakse rāda, ka arī vienotā formāta interpretācija starp dažādām budžeta iestādēm un grāmatvedība programmu piegādātājiem atšķiras, kas būtiski apgrūtina uzņēmēju un grāmatvežu darbu. Grāmatveži šobrīd ir ķīlnieku lomā, piemēram, kad budžeta iestāde atsakās pieņemt PEPPOL formātam atbilstošu e-rēķina xml failu, pieprasot specifiskus datus vai pielikumus, kas formātā nav obligāti. Ceram, ka VID, VDAA un Finanšu ministrija sadarbībā ar uzņēmēju organizācijām nesīs vairāk skaidrības par formāta interpretāciju jau tuvākajā laikā.
Kādus e-rēķinu aprites kanālus var izmantot?
Uzņēmumiem savā starpā ir un būs jāvienojas par savstarpēji izmantojamo e-rēķinu piegādes kanālu vai kanāliem e-rēķinu apritei. Kanāli jau ir zināmi un paliek nemainīgi:
- Oficiālā e-adrese (latvija.gov.lv)
- E-rēķinu operators (Unifiedpost, Telema u.c.)
- Cits veids (e-pasts, tiešās sistēmu integrācijas)
Noteikumu projekts paredz, ka e-adresē būs pieejama informācija par reģistrētām fiziskām personām, kuras veic saimniecisko darbību.
Kā e-rēķini nonāks VID?
Noteikumu projekts paredz, ka e-rēķini ir jānogādā VID 5 darba dienu laikā pēc rēķina izsūtīšanas klientam. B2G, G2B un G2G tas jādara jau no 2026. gada 1. janvāra. Pārējiem – ar 01.01.2028.
- Visi rēķini, kas būs nosūtīti uz oficiālo e-adresi (latvija.gov.lv), tiks nosūtīti VID automātiski. Atbildība par piegādi gulsies uz e-adreses sistēmas pārvaldītājiem.
- Visi rēķini, kas būs nosūtīti, izmantojot e-rēķinu operatoru, tiks nogādāti uz VID, no operatora sistēmas. Atbildība par piegādi gulsies uz operatoru vai klientu.
- Visi e-rēķini, kas tiks piegādāti, izmantojot citu kanālu (piemēram, e-pastu) būs jānogādā VID vai nu izmantojot VID EDS API sistēmu (no integrētas grāmatvedības programmas) vai manuāli, augšuplādējot xml failus EDS sistēmā. Atbildība par piegādi gulsies uz uzņēmumu.
Noteikumu projekts paredz arī informatīvu paziņojumu sniegšanas termiņus VID (6. darba dienā) gadījumos, ja tehnisku iemeslu dēļ e-rēķinu iesniegšana VID nav iespējama.
Kas jāzina MONEO klientiem?
MONEO klienti, kuri jau šobrīd veido e-rēķinus MONEO darījumiem ar budžeta iestādēm:
- ja e-rēķini tiek piegādāti uz oficiālo e-adresi (latvija.gov.lv) – VID tos saņems automātiski un papildu darbības MONEO nav jāveic.
- ja e-rēķini tiek piegādāti, izmantojot Unifiedpost operatoru – VID tos saņems no operatora un papildu darbības MONEO nav jāveic.
- ja ar 2028. gada 1. janvāri e-rēķini tiks piegādāti, izmantojot e-pastu (citu piegādes kanālu) – MONEO uzsāks integrācijas izveidi ar VID EDS sistēmu šo rēķinu nosūtīšanai, izmantojot API, tiklīdz VID nodrošinās tehnisko dokumentāciju un piekļuvi testa videi (VID plāno to nodrošināt ar 01.10.2025).
