Cik maksās Tavas olas? Par gaidāmajām izmaiņām PVN likmē

Ja līdz šim pie kases domāji: “Cik maksās olas?”, tad no 2026. gada jūlija – par 9 procentpunktiem mazāk PVN nekā pie standarta 21 % likmes. Ne gluži “par velti”, bet pietiekami, lai piektdienas brokastu omlete vairs nešķistu fiskāls luksuss.

No 2026. gada 1. jūlija stājas spēkā izmaiņas PVN likumā: maizei, pienam, mājputnu gaļai un olām tiks piemērota samazinātā PVN likme 12% apmērā. Tas izklausās vienkārši — līdz brīdim, kad jāatbild uz šķietami nevainīgo jautājumu: kas tieši ir “maize”, vai strauss ir mājputns, vai oblāte ir maize PVN vajadzībām? Un tad sarunā negaidīti ienāk arī sausiņi.

Ko paredz likuma izmaiņas?

PVN likuma 42. panta 16. daļas grozījumi paredz, ka no 2026. gada 1. jūlija samazinātā 12% PVN likme attiecas uz noteiktām preču grupām — maizi, pienu, mājputnu gaļu un olām. Likums atsaucas uz 2. pielikumu, kurā preces definētas, izmantojot Kombinētās nomenklatūras (KN) klasifikatora pozīcijas, kā arī norādīti atsevišķi izņēmumi un precizējumi.
Tātad pamatprincips ir: nevis “maize pēc sajūtas”, bet “maize pēc klasifikatora”.

Pie kā vainīgi sausiņi?

Likumdevējs ir centies samazināt interpretācijas riskus, balstoties uz KN kodiem. Taču tieši tur parādās interesantā daļa. KN pozīcija 1905 aptver ļoti plašu produktu loku: maizi, konditorejas izstrādājumus, cepumus, kūkas, vafeles, rīspapīru un citus līdzīgus produktus — ar kakao vai bez tā, svaigus vai ne tik svaigus.

Ja likums apstātos pie “1905”, samazinātā likme potenciāli varētu aizceļot līdz visam plauktam starp rupjmaizi un vafelēm. Tāpēc 2. pielikumā parādās papildu filtrs: konditorejas izstrādājumi un miltu izstrādājumi ar samazinātu mitruma saturu netiek iekļauti samazinātās likmes režīmā.

Un te rodas jautājums, kas grāmatvežiem un nodokļu konsultantiem liek pārbaudīt kafijas krūzes saturu: cik maz mitruma ir “samazināts mitrums”? Likumā nav formulas “zem X% — sausiņš, virs X% — maize”. Praktiski tas nozīmē, ka izšķiroša būs preces klasifikācija un faktiskās īpašības, nevis poētisks priekšstats par to, vai produkts “vēl jūtas kā maize”.

Tad, kad vairs nav mitrs, sākas cāļu laiks

Ja līdz šim cīnījāmies ar eksistenciālu jautājumu par to, cik sausam jābūt sausiņam, lai tas vairs nebūtu maize, tad pie olām likumdevējs ir izvēlējies daudz vienkāršāku pieeju – izņēmumu nav.

PVN likuma 2. pielikuma pēdējā pozīcija paredz samazinātās PVN likmes piemērošanu termiski neapstrādātām mājputnu olām čaumalās un atsaucas uz Kombinētās nomenklatūras 0407. pozīciju. Atšķirībā no maizes sadaļas, kur sastopami dažādi precizējumi un izņēmumi, olu gadījumā likumdevējs nav mēģinājis šķirot labās olas no sliktajām vai brokastu olas no citām olām.

Tomēr, ielūkojoties pašā klasifikatorā, aina kļūst nedaudz interesantāka. KN 0407. pozīcija aptver putnu olas čaumalās – svaigas, konservētas vai inkubācijai paredzētas apaugļotas olas. Un te nodokļu tiesības pēkšņi attālinās no brokastu galda.

Līdz šim lasītājs, iespējams, domāja par omleti, olu kulteni vai Lieldienu olu kaujām. Taču klasifikators atgādina, ka ola nav tikai pārtikas produkts – dažkārt tā ir arī ļoti motivēta vista nākotnes formā.

Rezultātā rodas visai amizanta situācija: viena un tā pati PVN norma aptver gan olu, kas pēc desmit minūtēm var nonākt uz pannas, gan olu, kuras nākotnes plānos, iespējams, ir kūts pagalms un agras rīta dziesmas, pēc tam klasifikatora 0207 (Svaiga, atdzesēta [..] mājputnu gaļa). Nodokļu likums šajā jautājumā ir demokrātisks – kamēr tā ir attiecīgajai pozīcijai atbilstoša mājputna ola čaumalā, PVN neinteresē, vai tās nākotne ir brokastis vai putnkopība?

Pēc tam, kad esam noskaidrojuši, cik mitrai jābūt maizei, lai tā vēl būtu maize, varam pāriet pie nākamā filozofiskā jautājuma: vai samazinātā PVN likme attiecas uz olu vai uz potenciālu cāli? Klasifikators, šķiet, atbild – uz abiem, bet par to jau vētīt Jums pašiem.

No 2026. gada jūlija omlete kļūs fiskāli draudzīgāka. Tikai negaidiet, ka līdz ar to sausiņi pēkšņi pārtaps par maizi – Latvijas PVN sistēmā mitrums var izrādīties svarīgāks par ģimenes brokastīm.